Rudens krāsas – īstenība un fantāzija

Rudens krāsas sniedz iedvesmu – literatūrā, dziesmās, folklorā un mākslā.

Leģenda stāsta, ka Ziemassvētku vecītis, lēnām ejot pa mežu, pieskaras lapām, tās spilgti nokrāsojot ar savu otu.

Ko slēpj rudens? Kādēļ dažos gados krāsas ir košākas nekā citos?

Ja lielā daudzumā ir lapu koki, tie vislielabāk demonstrē pamanāmās rudens lapu krāsas. Krāsu intensitāti nosaka ģenētiskās īpašības, klimats un ģeogrāfiskais stāvoklis. Pirmo koloniju gleznotāji tika vainoti par pārāk spilgtām krāsām, kas izmantotas, gleznojot Jaunanglijas rudens ainavas, kaut arī tas pēc būtības bija pilnveidots dabas un apvidus attēlojums, kas pauž satriecošās dabas nokrāsas.

Patiesībā koši sarkanā un zeltainā krāsa novērojama kā pavasarī, tā vasarā, kad tās slēpj zaļais hlorofils, kas ir nepieciešams, lai notiktu fotosintēze. Hlorofils ir būtisks augšanas sezonas laikā.
Kad rudenī dienas kļūst īsākas un pazeminās gaisa temperatūra, fotosintēzes ātrums samazinās un dominējošais zaļais hlorofils sāk sadalīties, ļaudams parādīties dzelteniem un oranžiem karotīna pigmentiem.

Tāpat veidojas sarkanie, zilie un purpura antocīna pigmenti, īpaši kad ir daudz saules staru, bet gaiss ir sauss. Tas ļauj kokiem pirms lapu nomešanas un sākoties ziemai iegūt pēdējās atlikušās barības vielas. Wy do we see differing hues each year? (Kādēļ katru gadu redzam dažādas nokrāsas?)

Vecu sievu nostāsti vēsta, ka lietus nomazgā lapu krāsas. Patiesi, apmākušās, lietainās dienas vai siltas naktis mazina rudens krāsu intensitāti.

Turpretī gaišas, saulainas dienas un aukstas naktis ļauj paildzināt fotosintēzi, pat ja hlorofila līmenis samazinās. Dzeltenie un oranžie karotinoīdi kļūst izteiktāki, bet naktīs temperatūrai nokrītoties zem 4,5 grādiem pēc Celsija, tie pārvēršas par antociānu, ļaujot sarkanajam pigmentam sasniegt maksimumu, kas arī veido krāsaināku rudeni.

 
Saņemt jaunumus e-pastā